Internets, kā jau lielākā daļa mūsu tehnoloģisko brīnumu, nāk no Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV impērija ir bijusi 20 gadsimta dominējošais spēks pasaulē, lai arī pašlaik to lēnām, bet stabili nomaina Ķīna. Mandarīnu (Ķīnas Tautas Republikas oficiālajā valodā) Internets tiek rakstīts kā 互聯網.

Specifikās rakstības dēļ, mēs eiropieši varam tikai priecāties, ka, vismaz mūsu paaudzei tehniskie sasniegumi nenāk no Ķīnas.

 

Interneta pirmsākumi meklējami līdz ar datora izgudrošanu 1950tajos gados. Sākotnēji tas tika izmantots zinātniskajām un militārajām vajadzībām.

 

1980. gadu beigās parādījās pirmie komerciālie interneta pakalpojumu sniedzēji un internets pilnībā tika komercializēts 1995. gadā, kad ASV noņēma pēdējos ierobežojumus komerciāla rakstura datu pārraidei.

 

Sākotnējie komerciālie interneta pieslēgumi bija primitīvi, tika izmantota jau esošā infrastruktūra – fiksētās telefona līnijas, caur kurām varēja sazvanīties divi datori un tādā veidā izkļūt internetā.

 

Šajā laikā epasta vēstule nereti ceļoja nevis pa taisno uz tuvāko saņemošo serveri zibenīgi, bet gan uz tuvāko epasta vēstuļu apmaiņas punktu, gluži kā tradicionālajā pastā. Epasta vēstules tika atstātas uz tuvējā servera paša valstī, jo par telefona sakariem uz citu valsti bija jāmaksā barga nauda, un tad tālāk pārraidīta jau vienu soli tālāk, līdz laika gaitā tā sasniedza savu adresātu.

 

Mūsdienās internets ir kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu un Latvijā privātie interneta pieslēgumi ir pieejami 66% visu valsts iedzīvotāju, vēl vairāki procenti lieto internetu bibliotēkās, kuras ir kļuvušas par interneta pieejas punktu lauku rajonos, kā arī trūcīgākajiem iedzīvotāju slāņiem pilsētās. Internetu grib visi.

 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), piekļuvi internetam uzskata par vienu no cilvēka pamattiesībām, līdzīgi kā tiesības netikt spīdzinātam un netikt pakļautam nežēlīgai un necilvēcīgai attieksmei vai sodiem.

 

Man pašam gan tas liekas kā solis par tālu. Internets ir jauka lieta, bet iekļaut to pie būtiskajām cilvēktiesībām (lai arī tas ir simbolisks dokuments pasaules lielvaru acīs), ir pāragri. Visi dzīvei nepieciešamie pakalpojumi ir iegūstami nelietojot internetu. Cilvēktiesību cienīga vieta internetam būs tad, kad bez tā nebūs iespējams pat dzīvot.

Vēl pavisam nesen tādiem cilvēkiem kā mums – strādniekiem – nebija nedz mobilo, nedz parasto telefonu, ar telefona iekļaušanu pie cilvēktiesībām ANO savulaik nez kāpēc nesteidzās.

 

No gandrīz 7 miljardiem uz pasaules esošajiem cilvēkiem ikdienā internetu lieto aptuveni 2 miljardi, no tiem vairāk kā 450 miljoni cilvēku no Ķīnas. ASV dzīvo aptuveni 300 miljonu cilvēku, Ķīna jau šodien ir vairāk par 1,2 miljardiem cilvēku.

Mūsdienās internets tiek izmantots informācijas ieguvei un izklaidei. Plaši tiek izmantotas dažādas failu apmaiņas programmas. Pirmā populārā bezmaksas failu apmaiņas programma bija Napster, arī izgudrota ASV. Napster izgudrotāju populārajā filmā par Facebook atveidoja Džastins Timberleiks. Džastins Timberleiks lieto internetu, bet ar datoru lietām gan viņš ir uz Jūs.

 

Galvenie iemesli interneta lietošanai ir informācijas ieguve, sociālie sakari izmantojot tādus portālus kā draugiem.lv un Facebook, kā arī saziņai ar draugiem un radiniekiem. Ceturtajā vietā ierindojas failu apmaiņas programmu izmantošana.

 

Lai dzīvo internets, viena no cilvēces pamattiesībām!